Velosatiksmes attīstības plāna "Fiasko"

Īsumā par velosatiksmes plāna galvenajiem aspektiem.

1. Eiropas Savienības centieni samazināt siltumnīcefekta gāzu efektu (globālo sasilšanu). ES 27% no emisijām veido tieši transporta nozare.
   
2. Aizsargāt Eiropas dabas vērtības un uzlabot iedzīvotāju veselību.
   
3. Padarīt Eiropu par resursu racionālu izmantošanas reģionu.
   

Velo satiksmes attīstīšanai būtu jābūt vienai no prioritātēm. Un šeit ir pašā sākumā jāsaprot, ka tas nav nekas kaitinošs, ka tas nav nekas par to, ka velosipēdistiem ir jāmaksā nodokļi un tamlīdzīgi izsaukumi no autovadītājiem. Jo papētot dziļāk un tālāk, ne tikai un vienīgi par auto nodokļu nomaksu, atklājas tas, ka patiesībā velosipēda izmantošana tautsaimniecībai ienes vairāk naudas nekā vienkārša auto un degvielas nodokļu nomaksa. Kaut vai tikai viens no piemēriem ir tas, ka velobraukšana stiprina veselību, īpaši sirds un asinsvadu, kas ir viens no lielākajiem mirstības cēloņiem Latvijā. Varam tikai iedomāties cik izmaksā ārstēšana, medikamenti utml., kas jau pati par sevi ir cīņa ar sekām. Motivējot un attīstot ikdienas velobraukšanu ir iespējams nest tautsaimniecībai vairāk labuma. Bet tam ir nepieciešama rīcības plāna izstrāde, kas ies kopsolī ar prakstisko darbu veikšanu. Jāsaprot, ka tas nav īstermiņa jautājums, bet gan ilgtermiņa.

Liepājas mērogā tiek domāts par velosatiksmes attīstību, to noliegt nevar. Ir veikta velo ceļu izbūve dažādās vietās pilsētā, mēģināts dažādos veidos to izveidot, jāsaka, ir pieļautas daudzas kļūdas. Kļūdīšanās vēl nebūtu nekas, ja vien tās netiktu atkārtotas, kas, savukārt, liecina par neieinteresētību velo transporta attīstības veicināšanai. Tā nav prioritāte. Un tas nav pareizi. Izbūvētie velo ceļi ir savstarpēji nesaistīti, ar dažādiem segumiem un neērti. Ikdienas velobraucējiem sarežģīti izmantojami. Novecojis velosatiksmes attīstības plāns, kas netiek koriģēts atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un bez vīzijas. Netiek ņemta vērā Rietumvalstu esošās infrastruktūras piemēri un lietotāju ieteikumi.

Protams, mēs visi saprotam, ka neuzbūvēs Latvijā vēl ilgi garus velo ceļus pie autoceļiem starp dažādām pašvaldībām un to arī patreiz nevajag. Ir jākoncentrējas uz pilsētām, vietām ar salīdzinoši lielu apdzīvotības blīvumu, tuvu esošām apdzīvotām vietām (labs piemērs ir velo ceļš Grobiņa-Liepāja). Ir jākoncentrējas uz alternatīviem pārvietošanās veidiem - elektrotransportu, velosipēdiem, elektro skūteriem un citiem transporta veidiem, kas neaizņem daudz vietas un ir mobili. Jākoncentrējas uz iedzīvotāju paradumu maiņu (ļoti grūts uzdevums mūsu "platuma grādos"). Ir jākoncentrējas uz iespējām ērti it visur novietot velosipēdus, kas ir patiesi risināms jautājums, īpaši pie daudzdzīvokļu mājām. Jākoncentrējas uz kvalitatīvu velo ceļu izbūvi (bez "kantēm", līmeņu atšķirībām, bīstamu vietu izveidošanu utml.).

Nobeigumā jāsaka, ka šis jau nav stāsts par to, ka tikai un vienīgi ar velosipēdu ir jābrauc. Ar to ir jācenšas braukt pēc iespējas vairāk un ikdienā!

Braucam uz darbu, veikalu, pie draugiem un visur kur citur. Cenšamies braukt, mūsu būs vairāk ielās un tā būs zīme, ka varam ko mainīt.

Velosatiksmes attīstības plānu var skatīt šeit:

Nav komentāru

Komentēt