Vācija

Pasauli vieglāk ir saprast - salīdzinot! Aizbraucot citur un skatoties kā dzīvo tautas un cilvēki tur - noteikti sniedz lielu ieguvumu, pieredzi. Lai to tālāk izmantotu pie sevis, saprastu lietas, to pielietojumu, nozīmi.

Mūsu fokusā - divriteņiem paredzētā infrastruktūra. Šoreiz uz Vāciju devās aktīvs ikdienas un atpūtas divriteņa braucējs - Guntars Briķis ar ģimeni. No soctīkliem redzot, ka Guntars dodas atvaļinājuma braucienā uz Vāciju un "pako" uz savas automašīnas divriteņus, uzrunāju viņu, palūdzot tad ar "savu aci" novērot un piefiksēt fotoattēlos kā tad vācu tauta būvē "zaļāku" ikdienu un nākotni veloinfrastruktūras jomā. Guntars, būdams atsaucīgs cilvēks, piekrita un nu dalās ar mums visiem.

Jau apskatot attēlus top skaidrs, ka divritenis Vācijā nebūt nav pēdājais par ko tiek domāts plānojot pilsētas. Skaidri saredzams, ka divritenis ir satiksmes dalībnieks, transportlīdzeklis un tā vieta tiek paredzēta uz brauktuves vai pa pilnīgi neatkarīgi izbūvētu ceļu, kas ir tikai velobraucējiem. Pareizi. Un ērti lietotājiem.

Izteikti dominē skaidri un nepārprotami apzīmējumi satiksmes dalībniekiem. Ir redzams, ka daudzviet izveidotas velo joslas atņemot telpu autotransportam. Velo joslu izveide veicina divriteņa jēgpilnu iekļaušanu pilsētas satiksmē un sekmē to, ka divriteņa vadītājs var bet pārtraukumiem un šķēršļiem pārvietoties. P.s. Skaidrības labad jāsaka, ka velo joslas galvenais ieguvums ir tāds, ka velobraucējs brauc kopā ar automašīnām pa galveno ceļu, tam nav jālēkā pa ietvju "kantēm", jāapbrauc stabi un neprognozējami pērvietojošies gājēji. Tā vietā divritenis brauc plūdeni savā tempā un tam nav jāuzvedas kā bmx trasē. Šī informācija tiem, kas to neizprot.

Kā redzams no attēliem tad segums ir asfalts. Un tikai. Netika novērots, ka tiktu izmantots bruģis.

Pēc Guntara teiktā ir tā, ka izmantojot infrastruktūru ir sajūtams, ka par divriteņa vadītāju tiek domāts, viss ir "sakarīgi" izplānots un uzbūvēts, vērsts uz lietotāju nevis normatīvu izpildi (kā mums). Un rodas sajūta, ka normatīvi ir pielāgoti un vienādi ar lietotāja ērtumu. Ir sajūtams, ka infrastruktūra ir mērķtiecīgi plānota tā, lai divriteņa lietotājs tiktu motivēts pārvietoties ar to un darīt to ikdienā. P.s. Tieši tas, kas mums iztrūkst... Velo ceļi un joslas izved ārpus pilsētām virzienā uz tām pieguļošajām apdzīvotājām vietām (ciemiem), tos savienojot. P.s. Nu gluži kā Grobiņa - Liepāja.

Pa Vāciju Guntars pārsvarā izbraukāja Berlīni un Drēzdeni, kā arī šo pilsētu apkārtni.

Pats galvenais apstāklis kā motivēt ikdienā paŗvietoties ar divriteni ir - ērtas, drošas un mūsdienīgas infrastruktūras veidošana! Vācijā tā ir. Bet vai mums ir...? Skaties attēlos un salīdzini ar to, kas ir pie mums ielās...

Lielbritānija (Anglija)

Velo joslas ir mūsu pilsētas infrastruktūrā maz pielietots risinājums, nedaudz uzlabo situāciju Lielā ielā izbūvētā. Aktīva velobraucēja Vita Ļaudama viesojoties Anglijā ir novērojusi, ka velojoslas ir izvietotas teju visur un atrodas tur kur tām jāatrodas - uz brauktuves. Zemāk arī Vitas fiksētie attēli, kas gadījušies pa ceļam. No attēliem ir secināms, ka briti bez lieliem kreņķiem velo joslas izvieto uz brauktuvēm un nekāda katastrofa nav radusies. Dažbrīd pie mums mēdz argumentēt, ka velo joslas ir nedrošas, kas tikai raksturo to, cik mēs visu ļoti vēlamies reglamentēt, kas, savukārt, rada pilnīgi pretēju efektu - kļūst nedrošs. Spilgts piemērs tam ir drošības barjeras pie dzelzsceļa sliedēm - kur mēģinot tās izbraukt ir tik ļoti jākoncentrējas, vajadzīgas lielas iemaņas, ka var viegli pakļūt zem vilciena. Respektīvi, koncentrējoties uz barjerām, novērsta tiek uzmanība no vilciena iespējamās tuvošanās. Absurds. Un bezjēdzība.

Velo joslas ir drošas kaut vai no tā aspekta, ka velobraucējam, tāpat kā pa brauktuvi braucošajam auto ir galvenais ceļš, tas var ērti (bez šķērļiem - ietvju kantēm un stabiem) pārvietoties. Un ir vēl daudz citu priekšrocību. Attēlā redzamās velo joslas atrodas jau ilgu laiku un tiek aktīvi izmantotas. Izvietošana ir vienkārša un neprasa ES fondus vai milzu pārbūves, kā to ikreiz atgādina politiķi. Tas prasa tikai krāsojumu. Un viss.

Kas attiecas uz autovadītājiem, tad pie mums situācijai uzlabojoties, autovadītāji (ar dažiem izņēmumiem - bet tādu ir visur) respektē un palaiž velobraucēju. Ir mainījusies attieksme pozitīvajā nozīmē un kombinācijā ar velo joslām rezultāts būtu vēl labāks - velobraucēji priecīgi un laimīgi par ērtu infrastruktūru, savukārt autobraucēji respektē tos, kas nav tik aizsargāti un pārvietojas videi draudzīgi.

Ir skaidrs, ka aktualizējoties klimata pārmaiņām un Eiropas pamatotajai vēlmei samazināt transporta nozares piesārņojumu - ir jāpieņem drosmīgi lēmumi bezizmešu transporta attīstībai, kā arī cilvēku paradumu maiņai ikdienas transportā. Un viens no tiem, pats galvenais - patiesībā, ir ērtas infrastruktūras izveide.

Plānotājus biedē aspekts, ka ir jāpārdala telpa, kas paredzēta transportam. Un ir bailes no tā, ka tā jāatņem automobiļiem paredzētās. Skumji. Skumji, ka ir bailes.

Īpaši svarīga ērtas infrastruktūras izveidei ir aspekts, ka uz ielām parādās arvien jauni personīgie pārvietošanās līdzekļi (eskūteri; vienriteņu braucamie, edēļi utml.), kuri tad varētu arī izmantot šo ērto, divriteņiem radīto infrastruktūru, jo pārvietošanās ātrumi ir līdzīgi.

Bet vai atbildīgajiem ir drosme? To mēs redzēsim kā tiks turpināta tramvaju līnijas rekonstrukcija no universitātes līdz Peldu ielai. Dzirdams, ka velo joslām tur nebūt...

Un mēs gribam paaugstināt dzīves kvalitāti būvējot telpu automašīnām...?

Veloinfrastruktūra/pilsētvides maiņa


Zemāk esošā bilde ir no Palangas, kas ir tepat mums kaimiņos. Pilsētas vadība un atbildīgās institūcijas saprotot pilsētvides aktualitātes ir nolēmušas un uz vienas no maģistrālajām ielām izveidojušas velo joslas (attēlā).

Visnotaļ slavējama rīcība, kurai ir jāseko. Pilsēta ir cilvēkiem, nevis autotransportam. Un sakarīga velo infrastruktūra ir GALVENAIS motivators ikdienā pārvietoties ar velosipēdu.

Tik vienkārši. Jā. Ja ir vēlme!

https://www.15min.lt/gazas/naujiena/saugukelyje-lt/kur-veda-palangos-dviraciu-takas-i-kapines-ligonine-ar-tiesiai-i-roju-787-835204

Un vēl un vēl skaistās 2018.gada bildes!

IEskaties un sameklē savu. Ja vien esi fotografējis un pievienojis!


"Liepājas velo vasara 2018" bildēs

Turpinām publicēt dalībnieku uzņemtās, lieliskās vasaras bildes.

Katrs pats atradīs savu fotoattēlu, kā arī varēs aplūkot un priecāties par citiem, skaistiem fotoattēliem!

Ja piedalāties arī ziemas izaicinājumā, noteikti pievienojiet tos arī saviem endomondo braucieniem.

"Liepājas velo vasara 2018" bildēs...

Kad laukā ir sniegs un sals, tad ir jauki atcerēties vasaras siltumu, burvību un foršos braucienus.

Esam saglabājuši daudzus attēlus, tos publicēsim vairākos piegājienos.

Katrs pats jau savas atpazīsiet.

Skaista mums zeme - Latvija!

    Velosipēds ziemā nav nekas pārdabisks, ir tikai skaidri jāapzinās ģērbšanās un braukšanas aspekti, kā arī paradumi.

  To pierāda Liepājas velobraucējas Unas ceļojums uz Somiju, valsti Skandināvijā, kur lielu daļu laika ir ziema. Īsta ziema!

     Izlasi aprakstu par ceļojumu, sagatavojies un dodies uz darbu ar velosipēdu!

    Jau vairākus gadus Ziemassvētkos mūsu ģimene izvēlas nedaudz paceļot, nevis klāt svētku galdus un skaitīt pantiņus pie eglītes. Šogad izvēle krita uz Lapzemi un Santa Klausa rezidenci Somijā un grupas braucienu ar autobusu. Tūres aprakstā bija minēts, ka apmetīsimies Oulu, kas atrodas Botnijas līča krastā un 600 km uz ziemeļiem no galvaspilsētas un tikai 200 km no Polārā loka. Pilsētas nosaukums šķita pazīstams, tāpēc pirms brauciena iemetu to Gūglē, un tad tapa skaidrs, kāpēc. Oulu atrodas 900 kilometrus uz ziemeļiem no Rīgas pie polārā loka un tur vidēji snieg 130 dienas gadā, gada vidējā temperatūra ir 5,7°C, bet 27 % iedzīvotāju pārvietojas ar divriteni cauru gadu. To skaits ziemā sarūk nedaudz vien tad, kad gaisa temperatūra noslīd zem -20 grādiem. Tā nu nolēmu apvienot patīkamo ar lietderīgo un paskatīties, vai tas tiešām ir tā. 

    Ja, izbraucot no Rīgas, sniga slapjš sniegs, tad 23. decembra rīts, ar prāmi ierodoties Helsinkos, mūs sagaidīja ar sauli un -6 grādu salu. Vēl vairāk izbrīnīja svētdienas rīta skrējēji un velobraucēji.  Tālāk mūsu ceļš visu dienu veda uz ziemeļiem ar vairākām pieturvietām iepirkšanās centros. Sals uz vakaru pieņēmās spēkā, bet tik un tā katrā pieturvietā manīju novietotus divriteņus.

    Oulu ieradāmies jau vēlu vakarā un apskatīt pilsētu neizdevās. Tā nu vienīgā pastaiga sanāca Ziemassvētku vakarā, kad ielas bija tukšas, klusas un tumšas.

    Pirmais pārsteigums bija pie Tiesu nama netālu no stacijas. Kam gan un ko tur vajadzētu 24. decembra vakarā?  Pienākot tuvāk, redzējām, ka vairāki riteņi ir jau noputējuši, tātad stāv ilgāku laiku. Arī pie citām sabiedriskajām iestādēm atstātie riteņi lika domāt, ka to īpašnieki atbraukuši uz darbu, bet mājās devušies ar sabiedrisko vai privāto transportu, jo iepriekšējās dienās strauji mainījās laika apstākļi - no -5 uz -20 grādiem, kas daudziem lika izvēlēties lielāku komfortu.  Velonovietne ir visas fasādes garumā un zem nojumes. Daži novietoti tāpat, tāpēc apkrituši. Daudzi nemaz nebija pieslēgti.

   Kauppurienkalu ir gājēju iela ar restorāniem, kafejnīcām un veikaliem, Ziemassvētku rotājumiem un izpušķotu egli, bet kur tad sniegs? Novākts? Nē. Iela ir apsildāma, sniegs nokūst un notek renstelē. 

    Un visas ielas garumā velonovietnes.  Necerējām Ziemassvētku vakarā satikt kādu ar velo, bet izdevās. Jauniešu bariņš, jautri čalojot, pabrauca mums garām savās darīšanās.

    Oulu ne tikai 130 dienas gadā snieg, bet ir arī polārā nakts – saule aust ap 10:30 un riet jau pēc diviem pēcpusdienā. Taču par gaismas trūkumu nevar sūdzēties. Apgaismotas ir ietves, veloceliņi, stāvvietas, parku celiņi un takas, laukumi un pat pazemes pārejas zem dzelzceļa.    

   Labo infrastruktūru nodrošina veloceliņu nošķiršana no automašīnu ielām. Tur, kur veloceliņa nav, toties ir pietiekami plata un ērta ietve, kur vietas pietiek visiem. Turklāt ziemā veloceliņus tīra, pirms tiek tīrītas brauktuves mašīnām. Sniega sega ziemā bieži ir 30-40 centimetri, tāpēc Oulu to nekasa līdz asfaltam, bet noblietē un kaisa ar maziem melniem akmentiņiem bez sāls. Daudzi velobraucēji pielāgo savas riepas braukšanai pa sniegu, bet sablīvētā sniega kārta ir pietiekami laba, lai tas nebūtu vajadzīgs. Tiesa, grūtāka pārvietošanās sanāk, kad tas sāk kust vai ir tikko uzsnidzis. Sāls vispār netiek lietots. Pilsētā, kur mīt 200 000 iedzīvotāju, ir 800 km veloceliņu un 98% no tiem uztur visu ziemu un visos maršrutos ir ielu apgaismojums. Maksa par velosipēdu un gājēju celiņu uzturēšanu ir 1,5 miljoni eiro. Aptuveni 85% no šā budžeta ir paredzēti ziemas uzturēšanai, bet atlikusī daļa paredzēta nelieliem remontiem un tīrīšanai vasaras laikā.

    1972. gadā pilsētā izveidoja pirmo velosipēdu un pastaigu plānu. Turpmākie uzlabojumu panāca to, ka pareiza satiksmes organizācija novērsa konfliktus ar citiem transporta veidiem, un pēdējo 40 gadu laikā pilsēta ir izveidojusi plašu riteņbraukšanas tīklu, kas ir pilnībā atdalīts no auto joslām un aptver visu pilsētu, līdz ar to darbu un iepirkšanos var sasniegt, izmantojot ērtus, tiešus un ātrus savienojumus no dzīvojamiem rajoniem. Oulu riteņbraukšana ir daļa no transporta sistēmas, un infrastruktūru galvenokārt finansē lielāki satiksmes projekti, lai gan tai ir pieejams īpašs finansējums. Rezultāts ir pietiekami nekaitīgs videi, jo 50 % bērnu ikdienā pārvietojas ar velosipēdu.

Vairāk info angļu valodā https://wintercyclingblog.wordpress.com/2014/10/17/oulu-finland-winter-cycling-capital-of-the-world/

Šeit vairāki video

https://www.facebook.com/pilsetacilvekiem/videos/k%C4%81-b%C4%93rni-nok%C4%BC%C5%ABst-skol%C4%81-oulu-somij%C4%81/2053175878229032/

https://www.facebook.com/pilsetacilvekiem/photos/oulustokholma-gan-ne-tuvu-nav-t%C4%81l%C4%81k%C4%81-pils%C4%93ta-uz-zieme%C4%BCiem-kur-ziem%C4%81-cilv%C4%93ki-akt%C4%AB/1830374197175869/

Turklāt ar velo minās arī vēl tālāk uz ziemeļiem, un tas ir Rovaniemi pilsētā, kas atrodas 3 km no polārā loka un kur mīt Santa Klauss. Notīrīti un apgaismoti veloceliņi bija redzami pa autobusa logu līdz pat Santa atrakciju parkam un mītnei jeb Joulupukki. Ir pat iespēja apvienot Jaunā gada sagaidīšanu aiz polārā loka un nedaudz ekstrēmu izbraucienu ar kalnu velosipēdu. https://www.youtube.com/watch?v=Lf7mJHMB40w

Tātad nekas nav neiespējams, un ne tikai saulainajās Vidusjūras salās iedzīvotāji dod priekšroku ikdienas velobraukšanai.     

Mūsu vidū ir cilvēki, kas sniedz piemēru un lietderīgus padomus. Un mēs, biedrība “Velo-Redele” uzrunājām Unu Niedri. Lai Jūs varētu lasīt mazu daļu no viņas dzīves pieredzes.

Una Niedre ir aktīva velobraucēja, kas izmanto velosipēdu gan ikdienā kā transportlīdzekli, gan brīvā laika pavadīšanai – dodoties izbraucienos.

Sabiedrība mainās nemitīgi visā pasaulē, un transporta nozare attīstās straujos tempos. Vēlamies ceļot, redzēt un apskatīt citas valstis un vietas, lai atpūstos un arvien izzinātu pasauli. Mūsu ikdiena vairs nav iedomājama bez transporta un nemitīgas pārvietošanās. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties atbilstošāko, ņemot vērā klimatam jau nodarīto kaitējumu, un velosipēds tam ir labākā alternatīva. Tādēļ, redzot, ka Una bez aizspriedumiem un droši izmanto velosipēdu, uzaicinājām uz patīkamu sarunu par un ap ar divriteņiem.

Tiekamies darba dienas vakarā Liepājas centrā, kādā omulīgā un salīdzinoši klusā kafejnīcā.

 

Una, vai uzskati sevi par ikdienas velobraucēju?

-                         Jā, braucu ikdienā jau vairāk nekā 20 gadus, un divritenis ir mans un manas ģimenes locekļu transportlīdzeklis. Jāsaka, ka vairāk to daru tieši vasaras sezonā, bet pavasarī un rudenī ļoti vados pēc laikapstākļiem – ja laiks ir jauks un vismaz bez nokrišņiem – izmantoju divriteni. Gadā nobraucu ap 4000 km. Piedalos arī dažādos pasākumos, vietējais un foršākais ir “Liepājas velo vasara”, kas  pirms 4 gadiem nopietni motivēja mani braukt katru dienu. Ziemā braucu ļoti reti, jo tad jāizmanto šoseja, kas ne vienmēr ir notīrīta un nav apgaismota līdz ar to nepiedalos “Liepājas velo ziema” pasākumos, bet ir forši, ka notiek tādi neformāli pasākumi, kas motivē mainīt savus ieradumus, domājot par vidi un savu veselību.

-                     Prieks par cilvēkiem, kas uzņemas tādus rīkot, kā arī priecājos, ka sastopu arvien vairāk aktīvu cilvēku uz riteņiem Liepājas ielās. Iedvesmojusies no “Liepājas velo vasaras”, šogad pieteicos arī velotūrisma izaicinājumam “Latvijas velovasara”, kur iepazinu citus veloentuziastus no citām pilsētām un septembra sākumā tikāmies klātienē Jelgavā.

Zinu, ka dzīvesvieta Tev ir Dubeņos, samērā tālu no Grobiņas. Kā tas ietekmē divriteņa izmantošanu?  

-                     Tikai un vienīgi tas, ka jāiziet no mājām stunda agrāk un jānobrauc 20 km no Dubeņiem uz darbavietu Liepājā, jāpiedomā pie apģērba, un viss. Kaut gan, ja brauktu ar sabiedrisko transportu, laika ziņā neko neiegūtu. Vasarā it īpaši negribas izmantot pārpildītos autobusus un vērot pasažieru īgnās sejas.  Tāpēc velosipēds man sniedz brīvību, iespēju baudīt vēju, ziedu un koku kustības, pavaļoties pilsētas pludmalē vai ļauties Karostas viļņiem, mainīt maršrutu un aplūkot kādu vietu pa ceļam. Velosipēds dod man neatkarību no sabiedriskā transporta, kas kursē reizi 2 stundās – nokavēji, un viss, gaidi nākamo. Velosipēdu varu izmantot, kad un kur man vajag, bez ierobežojuma un visu varu pagūt. Tikai nedaudz mainot ikdienas paradumus, ir iespējams dažādot un uzlabot ikdienu, ieviest trūkstošās fiziskās aktivitātes, ja darbā daudz laika jāpavada pie datora, izvēdināt galvu un sakārtot prātu, pat meditēt. Arī bērni zina, ka ātrāk un ērtāk no mājām tikt līdz Grobiņai vai Liepājai var ar divriteni.

Kāda, Tavuprāt, ir divriteņiem paredzētā infrastruktūra Liepājā?

-                     Kopumā vērtēju to kā labu. Atklāti sakot, niansēs nepievēršu tam lielu uzmanību, ir gājēju/divriteņu apvienotie ceļi, un savā maršrutā pārsvarā pārvietojos pa tiem, ja tā ir ērtāk. Īpaši mani sajūsmina Grobiņas-Liepājas divriteņu ceļš, lieliski. Pirms diviem gadiem divas reizes dienā šie 3 km bija jāveic pa redeļainu granti vai ar sakostiem zobiem gar šosejas malu.  Pilsētā, protams, jābūt uzmanīgam, jo daudzas vietas ir sarežģīti un grūti izbraucamas. Vienmēr var labāk, un būtu tikai patīkami, ja pilsētplānotāji paskatītos uz pilsētu ar gājēja, velobraucēja, tūrista, maza bērna vai jaunas māmiņas acīm.

Mūs visus kādai darbībai kaut kas motivē. Kas motivē Tevi izmantot velosipēdu?

-                     Nepieciešamā un lietderīgā apvienojums. Varētu teikt, ka motivē līdzekļu taupība, bet man patīk arī braukt tāpat vien, vērot saullēktu, vakara miglu vai cilvēkus. Svaigs gaiss un fiziskās aktivitātes kopā veido lielisku kokteili jaukai dienai un labai omai. Brīvība no sabiedriskā transporta grafika. Tā ir izvēles brīvība – pusdienas Bernātos, saldējums Piejūras parkā vai kafija Grobiņā.

Kam Tu uztici apkopt savu divriteni?

-                     Iepriekšējais divritenis bija vīra pārziņā. Nesen iegādājos jaunu veikalā “Gandrs”, un to arī tur tagad apkopj. Jaunajiem velosipēdiem jau ir daži sarežģītāki mezgli, un to labāk uzticu kvalificētiem meistariem.

Tavam divritenim ir vārds?

-                        Jā, esmu iesaukusi to par “melno zirgu”, jo tādam līdzinās. Vārda došana netieši to personificē.

Kā Tu rūpējies par sava divriteņa drošību?

-                     Manuprāt, galvenais drošības aspekts ir slēdzene. Protams, tāda ir, bet mani ikdienas braucieni nav saistīti ar ilgstošu divriteņa turēšanu pieslēgtu publiskā vietā, līdz ar to slēdzene ir 10 euro vērtībā. Darbavietā ir apsargāta teritorija, kurā nepiederošas personas neiekļūst, un liels prieks, ka to izmanto arvien vairāk kolēģu. Mājās ir iespēja turēt tur, kur citiem piekļūt grūti. Arī bērniem ir slēdzenes, un viņi zina, ka tie noteikti jāpieslēdz. Principā izvērtēju riskus un pielāgojos.

Raksturo savu ideālā divriteņa tipu?

-                     Man pašreiz ir kalnu tipa divritenis. Vēlējos iegādāties pilsētas divriteni, ilgi apsvēru visus par un pret, bet galu galā paliku pie kalnu ar platāku riepu,  jo ikdienā nobraucu ap 50 km, kā arī mēdzu braukt pa pludmali. Iespējams, nākamais būs pilsētas. Protams, pilsētā daudzviet ir augstas apmales, kas var var viegli sabojāt to. Ceru, ka ar laiku mainīsies infrastruktūras kvalitāte un plānotājiem sāks interesēt arī videi draudzīgo transporta izmantotāju pārvietošanās ērtums un ātrums.

Vai esi braukusi ar divriteni ārzemēs?

-                     Jā, ir nācies. Lietuvu grūti saukt par ārzemēm, kaut gan Palangas – Sventājas veloceliņš parāda, ka mums vēl daudz jāizdara un kāds varētu būt ceļš no Liepājas vismaz līdz Bernātiem. Esmu ceļojusi pa Stokholmu un Horvātijas salu Hvaru. Vedām līdzi savus riteņus lai ērtāk piekļūtu apskates objektiem. Bija ērti, un atkal apvienojām patīkamo ar noderīgo. Braucot pa vientuļiem kalnu ceļiem, redzējām vietas, ko tūristiem parasti nerāda. Dzīvojām kempingā pie jūras un redzējām, ka velosipēdus izmanto visi - gan jauni, gan veci, kamēr auto un treileri paliek nometnē. Nebija viegli braukt pa kalniem, bet īpaši ekstrēmi bija nobraucieni lejā. Lai arī speciālu veloceliņu tur nav, riteņbraucēju un velotūristu daudz, un autobraucēji tos respektē.

-                     Patika, ka Stokholmā ļoti padomāts par velosipēdistiem, visur ir piemērota infrastruktūra un to tīra. Zviedrus nebaida ziema, un viņi brauc visu gadu.

Vai lieto ķiveri? Kāpēc – jā vai nē?

-                     Jā, uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes. Reiz Vienības brauciena burzmā pēc starta kritu un smagi savainojos, pārsitu arī galvu, jo nebija ķiveres. Pēc tam ciemojoties ASV, ieraudzīju tās veikalā un nopirku, jo pie mums vēl tādu nebija. Visu laiku liku to galvā, līdz atklāja Grobiņas-Liepājas divriteņu ceļu. Tas sniedz lielāku drošību un mazina riskus sadursmēm, bet nokrist vai saskrieties ar telefona podziņu spaidītāju var jebkur. Parasti izvērtēju maršrutu un izlemju, vai šodien man tā ir vajadzīga vai ne, bet noteikti iesaku visiem izmantot. Jaunākais dēls zina, ka tā ir vajadzīga viņa paša drošībai. Daudzi to nelieto, jo baidās izskatīties neveikli vai smieklīgi, bet tā ir paša drošībai, un ķiveres tagad ir daudz pievilcīgākas. Piemēram, bērniem iepatikās ar sarkanajām uguntiņām aizmugurē, kas dod papildu drošību, ka tevi redzēs uz ceļa.

Kā Tu raksturotu autovadītāju un gājēju attieksmi pret divriteņa vadītāju? Jo divriteņi iegūst lielu popularitāti un faktiski izmanto abiem iepriekšminētajiem satiksmes dalībniekiem paredzēto telpu?

-            Esmu gan gājēja, gan velo, gan autobraucēja, un vienmēr cenšos cienīt un palaist citus. Man nav bijis incidentu. Varbūt tādēļ, ka pēc dabas esmu mierīgs cilvēks, neiekarstu, izvairos no konfliktiem. Cenšos paredzēt satiksmi un citu dalībnieku iespējamos virzienus un manevrus, prognozēju, piebremzēju, nekautrējos brīdināt ar zvaniņu un pateikties, ja palaiž. Vados no principa: Esi pieklājīgs, un citi tādi arī būs! Pagrūtāk ir uz jaunā tilta šaurās ietves, bet tramvaju tilts nu būs gana plats un vietas pietiks visiem. Protams, vietējā un Latvijas mediju telpā parādās informācija par konfliktiem, bet tāda ir dzīve. Uzskatu, ka situācija uzlabojas, sabiedrība kopumā kļūst tolerantāka un iecietīgāka, jo– laipnība atver cilvēku attieksmi.

Ko Tu vēl varētu piebilst visam iepriekšminētajam? Varbūt ir kaut kas palicis nepateikts?

-                     Braukt ar velosipēdu ir forši, stilīgi un veselīgi. Varbūt izdosies arī kaut ko ietaupīt. Bez riteņbraukšanas man ir daudz hobiju, un viens no tiem ir dejas. Reiz uz mēģinājumu, iepriekš nesarunājot, Liepājas pludmalē viss “DejotPrieka” kolektīvs ieradās ar velosipēdiem. Tas tik bija skats!  Noteikti piesaistījām atpūtnieku uzmanību. Turklāt visām bija prieks par to, ka apvienojām dejas ar velosipēdu un peldi jūrā.

-                     Brauciet ar velosipēdiem ikdienā un kad vien varat, plānojat savus paradumus, paskatieties, kā tas notiek citur, sekojiet aktīvajiem pasākumiem Liepājas divriteņu aktīvistu Facebook profilos un mājas lapās. Man patīk braukt, un es to noteikti turpināšu!

  

Liels paldies Una Tev par sarunu, liels prieks, ka piedalies un esi aktīva, ka spēj mainīt savu ikdienu tā, lai saglabātu vidi mums apkārt! Paldies un tiekamies pasākumos un noteikti Liepājas ielās uz divriteņa!

 

Interviju pierakstīja: Mārtiņš Zālītis, biedrības “Velo-redele” projektu vadītājs

Foto no Unas Niedres personīgā arhīva.

Velo-Redele: Lai labi ripo ziemu un vasaru un vējš vienmēr mugurā pūš!

velo-redele.lv

Facebook: Velo-Redele



Eiropas mobilitātes nedēļa. Kas tā tāda ir?

Nedēļas mērķis ir veicināt sabiedrības interesi par videi draudzīgiem pārvietošanās veidiem un palielināt Latvijas pašvaldību, skolu, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju dalību Eiropas Mobilitātes nedēļā. (Oficiālā definīcija)

Ierasti ir tas, ka pašvaldības vai to organizācijas, kas nodarbojas ar vides jautājumiem, organizē dažādus pasākumus, lai izglītotu cilvēkus efektīvi izmantot resursus un līdzekļus lai pārvietotos ikdienā. Šādi mēģinot panākt vides saudzēšanu un resursu efektīvu izmantošanu ikdienā. Un jāsaka, ka tas viss ir tikai loģiski, ka mēs, tā teikt, apsēžamies un pārskatām savus ikdienas paradumus un cenšamies efektīvi izmantot finanšu līdzekļus un resursus kopumā.

Pēc definīcijas ir tā, ka mums visu dzīvi ir jāizglītojas, kaut vai tā iemesla dēļ, ka viss plūst, mainās. Ir jauni izaicinājumi un tiem jāpielāgojas. Arvien lielāka un, mēs teiktu – nepieciešamāka, ir nepieciešamība pārskatīt savus paradumus nolūkā ietaupīt resursus un savus līdzekļus. Jau iepriekšējā rakstā, informējām par to kādēļ ir nepieciešams un lietderīgi pārskatīt savus ikdienas „transporta paradumus. Un Eiropas mobilitātes nedēļa ir viens no pasākumiem, kuros tiek sniegta jauna vai papildus informācija par to, kā to izdarīt, ko izvēlēties. http://www.mobilityweek.eu/     - šeit vairāk par pasākumu.

Mūsuprāt, Liepājā un pārējā Latvijā, lielākais izaicinājums cilvēkiem ir nespēja mainīt savus ieradumus un domāt mūsdienīgi (videi draudzīgi). Zinām, ka pastāv uzskats, ka pārvietoties ar velosipēdu ir teju vai pazemojoši. „Ar velosipēdu – nē, nekad” vai „Ar velosipēdu tikai vasarā”! Dzirdot šādas un līdzīgas atbildes ir skaidrs kādēļ ir nepieciešama Eiropas mobilitātes nedēļa, kuras galvenā auditorija ir Austrumeiropas valstis, jo mums patiesi grūti sokas ar izpratni, ka visos veidos ir jāsaudzē vide. Un pat varbūt jautājums nav vides aizsardzībā, bet gan apstāklī, ka ir jāsaprot, ka nav nepieciešams un nav lietderīgi tērēt resursus tur, kur tos var netērēt.

Liepājā Eiropas mobilitātes ietvaros 22.septembrī, sestdienā, norisināsies ikgadējais velobrauciens no pilsētas centra uz Grobiņu (Jura staļļiem), mūs laipni informēja pašvaldībā. Jura staļļos norisināsies dažādas aktivitātes un izklaides ģimenēm ar bērniem. Precīzākais informācijai sekojiet līdzi Liepājas pasākumu kalendāram internetā.

Mūsuprāt un arī atbilstoši Eiropas mobilitātes nedēļas saturam, tas nav tikai vienas dienas pasākums, pie tam organizēts brīvdienā, kad visi dosies, principā, atpūtas braucienā ar aktivitātēm galapunktā. Šīs nedēļas ideja ir veicināt, stāstīt un organizēt pasākumus, kas ir mērķēti uz ikdienu. Ikdienu un cilvēku transporta sistēmā, nevis tikai viens izklaides brauciens. Esam kaut ko darījuši un tas arī viss. Tā ir nedēļa nevis viena diena brīvdienā! Vai tas ir pareizi. Nē, jā iedziļinās, tad mēs noteikti neredzam šo pasākumu kā atbilstošu šīs nedēļas idejai. Nemaz! Kritiski!?Jā! izlasiet un padomājiet paši.

Šeit zemāk video materiāls par to, ko nozīmē mobilitātes nedēļa.


Ir viegli kritizēt, protams. Bet ko iesakām!?

Pirmkārt, ir jārada ideja/koncepts ko mēs vēlamies panākt mobilitātē pilsētvidē Liepājā.

Otrkārt, jārīko pasākumi, semināri un izglītojošas diskusijas par mobilitāti pilsētvidē.

Treškārt, tie ir nenorimstoši pasākumi, akcijas, flešmobi par mobilitātes tēmu, piem., ar velo uz darbu utml.

Ceturtkārt, ikdienas divriteņu izmantošanas veicināšanas pasākumi.

Piektkārt, uzaicināt pilsētplānošanas ekspertus, lietpratējus un organizācijas sniegt savus priekšlikumus, diskusijas par to kā to veicināt.

Sestkārt, atskaitīties kas ir paveikts, lai veicinātu mobilitāti Liepājā. Izklāstīt vīziju, redzējumu.

Septītkārt, uzaicināt velobraukšanas ekspertus no Dānijas, Nīderlandes, Vācijas un citām valstīm sniegt prakstiskus piemērus infrastruktūras attīstībā.

Astotkārt, iet pie iedzīvotājiem (dažādās formās realizējams), lai noskaidrotu viņu viedokļus par to, kas viņiem liedz vai traucē ikdienā izmantot velosipēdu, iet ar kājām utml.

Devītkārt, jāuzrunā uzņēmēji, īpaši ar lielu nodarbināto skaitu, informējot, aicinot un motivējot tos radīt darbiniekiem piemērotus apstākļus divriteņu izmantošanai pilsētvidē.

Desmitkārt, izveidot amatu pašvaldībā, kur darbinieks būtu koordinators divriteņu infrastruktūras un pasākumu lietās un jautājumos.


Un vēl varētu uzskaitīt ko varētu darīt, veidot. Tikai tas viss ir mums un jums zināšanai, jo attiecīgās institūcijas neuzklausa padomus, kur nu vēl ieteikumus. Diemžēl.

 

Un tikmēr mums ir mobilitāte ar vienu vienīgu braucienu sestdienā. Izbaudiet to un ja sanāks aizdomājieties par to, kas tas vispār ir.

 

Zemāk esošajā oficiālā pasākumu lapā redzam, ka Latvijas pašvaldības ir ļoti neaktīvas! Žēl, ka tā. Tas liecina par nevēlēšanos radīt un realizēt pasākumus, kas tieši veicinātu mūsdienīgu mobilitāti pilsētvidē! Skumīgi ir par Liepāju, kas sevi pozicionē kā mūsdienīgi domājošu pilsētu. Nav skaidrs, kādēļ pilsētvide un iedzīvotāji nav prioritāte, kādēļ līdzekļi netiek novirzīti tam, kas nākotnē paaugstinās dzīves kvalitāti! Un transports ir viens no tiem! Daudzus tūristus Nīderlande pievilina ar savu kolosālo divriteņu infrastruktūru, tas ir magnēts! Un kāds vēl! Nerunājot pat par iedzīvotāju līdzekļu ietaupījumu, jo Nīderlande nav valsts ar naftas ieguvi, tad nu viņi fokusējas uz to, lai naftu izmantotu saprātīgi. Kur mums ir šāds redzējums? Kur mums ir tie darbi!? Kur ir tie darbi, lai kādu dienu liela daļa Eiropas un pasaules uzzinātu, ka ir viens pilsēta Latvijā, kur, piemēram, 70 % iedzīvotāju pārvietojas ar velosipēdiem un kājām? Nav. To vienkārši nav! Nav pat elementāru pasākumu, kas mēģinātu izglītot sabiedrību, rosināt domāt par šo jautājumu. Šis attēls to pierāda. Vienkārši.

 

Attēls arī ļoti uzskatāmi parāda cik efektīvs ir Tavs auto ar ko ikdienā, īpaši Liepājā, nobrauc nelielus attālumus. Faktiski to sauc arī par efektivitātes rādītāju, kurā ir iekļautas daudz pozīcijas, kas attiecas uz resursu izmantošanu. Un Eiropas mobilitātes nedēļa ir radīta, lai sniegtu informāciju kā ir mūsdienīgi jāplāno savi ieradumi attiecībā uz pārvietošanos ikdienā.

Liepāja ir pateicīga, lai ikdienā pārvietotos ar kājām vai velosipēdu – attālumi nav lieli, no vienas robežas līdz otrai ir tikai nedaudz vairāk par 10 km. Virzienā no pilsētas malām uz centru ir aptuveni 5 -6 km. Tas nav daudz ar velosipēdu.

 

 

 

Hei hei velobraucēj!

Ar mums šogad kopā ir arī "Amber Pizza", kas atbalsta "zaļu" pārvietošanos un nodrošina visiem, kas to dara, lielisku piedāvājumu:

Vasara mūs priecē ar jauko laiku un "Liepājas velo vasara 2018" dalībnieku veiktie km krājas!!!!

Pasākums būs vēl lieliskāks, jo "Amber Pizza" Tev, velobraucējam, kas ieradīsies picērijā sestdienās vai svētdienās no plkst. 11:00 līdz 13:00 ar velosipēdu, nodrošinās 10% atlaidi picām līdz pat pasākuma beigām septembrī.

Brauc ar velo pēc picas, nosauc paroli: "Liepājas velo vasara 2018" un saņem 10% atlaidi! Atlaidi saņemsi tikai ierodoties picērijā ar velosipēdu un nosaucot paroli. Neattiecas uz piegādēm! Atlaide nesummējas.

Seko "Amber Pizza" un "Velo-Redele" Facebook lapām un esi pirmais, kas uzzin jaunumus.

Nu vai nav jauki - pēc lieliska izbrauciena ar velosipēdu vien' pica!


Liepājas velo jaunumi pavasarī

Arvien vairāk aiz loga spīd saulīte, gaisa temperatūra priecīgi pieaug ar katru dienu, un visur, it visur, dzirdama pavasara putnu čirkstināšana. Un tas liek sarosīties ikvienam, gan lielam, gan mazam un, protams, pilsētas ielās dodas liels skaits velobraucēju. Gaiss ir spirgts un patīkams.

Šis pavasaris ir ļoti aktīvs velopasākumu un velodzīves plānošanā Liepājā. Nule notika 4 pušu tikšanās, kurā, mūsuprāt, dzima viena, ļoti prātīga un forša ideja kā apvienot Liepājas velodzīves veidotājus ar viņu idejām, vienā, tā teikt, - produktā. Jā, ir sen zināms, ka latviešiem nav raksturīga interešu apvienošana, katrs cenšas savas idejas un iniciatīvu individuāli attīstīt. Tas, protams, nav nekas peļams, taču vispārzināms fakts pasaulē ir tas, ka apvienojoties var panākt daudzreiz lielāku ieguvumu. Un tā nu esam idejiski vienojušies par to, ka Liepājā tiks veidots kopējs aktivitāšau un pasākumu plāns velobraucējiem un aktīviem cilvēkiem.

Labi, lai paliek intriga, sanācām kopā šādā sastāvā: Liepājas sporta pārvalde, biedrība "Velo-Redele", riteņbraukšanas klubs "Liepāja" un biedrība "VeloRonis". Noteikti, ka gandrīz ikviens, kam tuvs velo ir dzirdējis kaut vai par vienu no šīm organizācijām. Jā, un mums ir kopīgs tas, ka vēlamies apvienot aktīvos pasākumus Liepājā, kas ieinteresētu arvien jaunus velobraucējus, kā arī piedāvātu ko jaunu jau aktīvajiem velobraucējiem, velosportistiem un ziemas peldētājiem. Kopā esam spēks - saka viena laba paruna! Esam plānošanas stadijā, tiksimies vēl un jau tagad zinām, ka iznākums būs superīgs.

Var teikt, ka šodien tika likts tāds kā pamats kopīgam Liepājas aktīvo organizāciju piedāvājumam visa gada garumā. Protams, visu uzreiz neatklāsim, bet kad sāksies pasākumi - noteikti uzzināsiet.

Un viss sāksies jau drīz, jā, principā, tad, kad tiks dots starts ikgadējam, jau piekto reizi notiekošajam, pasākumam visas vasaras garumā: "Liepājas velo vasara 2018", tad arī notiks visu citu pasākumu afiša un tiks sniegta informācija par tiem. Un arī turpmāk iesim kopā lai Liepāja būtu draudzīga visiem aktīvajiem cilvēkiem un katram būtu iespējas par tādiem kļūt!

"Liepājas velo vasara 2018" ir plānošanas un izstrādes stadijā, strādājam pie atbalstītāju piesaistes, šogad jau ir jauni interesanti uzņēmumi, kas iesaistās, lai Liepāja būtu aktīva un "zaļi" dzīvojoša pilsēta. Esam uzrunājuši jaunus atbalstītājus, kuri pievienojas esošajiem, lai motivētu kādu no Jums, vai pat visus doties ikdienā savās darīšanās ar velosipēdu. Un arī pasākuma ietvaros tiktu pie vērtīgām balvām. Liepājnieki jau ir pazīstami ar savu spītu un varēšanu, atliek tikai vēl pierādīt, ka esam mūsdienīgi domājoši un saprotam to, ka mūsdienās pārvietošanās ir svarīga ikdienas sastāvdaļa un to varam - varam darīt citādā veidā - ar velosipēdu un tādējādi gūt vairākus labumus vienlaicīgi. Mēs varam un kļūsim par pilsētu Latvijā un ne tikai Latvijā, kur liela daļa sabiedrības pārvietojas ar velosipēdiem ikdienā. Tas nav grūti, ir tikai nepieciešama neliela paradumu maiņa. Un tikai. Un tad nebūs jāsatraucas par dīzeļdegvielas cenu dus...

Esam aktīvi, sekojam Velo-Redele profilam sociālajā tīklā Facebook un šeit, mājas lapā.

Gaidiet nākamās ziņas un kopā veidosim vidi sev apkārt.

Lai labi ripo un vējš vienmēr mugurā pūš!


KONKURSS!

Kamēr ziema aiz loga tikai pa īstam sākas ir jāpadomā par nākamo sezonu un velosipēds jāsaved kārtībā, lai sākoties tai - nav jādomā kur to saremontēt! Lai labi ripotu - ir labi "jāsaskrūvē".

Konkursa balva ir:

VIENA velosipēda pilna apkope (bez detaļu vērtības - ja nepieciešama nomaiņa - tiks saskaņots ar īpašnieku). Apkopē ietilpst visu velo ritošo mezglu izjaukšana, pārbaude, eļļošana, spieķošana, bremžu sistēmas pārbaude, pieregulēšana, ātruma pārslēdzēju regulēšana uc. darbības. Viss, lai velosipēds ideāli darbotos!

Velosipēda pieņemšana un tā apkopes laiks tiks  saskaņots ar balvas ieguvēju.

Konkursa noteikumi:

1. Ziņas "Posta" komentāru sadaļā jāatzīmē draugs/draudzene, kura velosipēdam arī varētu noderēt velosipēda apkope.

2. Jādalās ar konkursa ziņu (postu) facebbok un jāspiež "Like" ziņai. Jāseko "Velo-Redele" facebook lapai! 

3. Izloze notiks 2018.gada 23.janvārī. Uzvarētājs tiks paziņots "Velo-Redele" lapā Facebook un mājas lapā - sadaļā "Ziņas&Jaunumi".


Vēlam veiksmi!

0
.

 .